Dziļurbumu rehabilitācija, jeb atjaunošana
Pastāv vairāki iemesli, kādēļ samazinās ūdens pieplūde urbumā, katrs gadījums ir jāizvērtē atsevišķi, ņemot vērā zemes ģeoloģisko uzbūvi un urbuma konstrukciju. Ir gadījumi, kad problēmu var atrisināt veicot papildus urbšanas darbus urbumā, padziļinot urbuma dziļumu un atsedzot vairāk ūdens nesošos slāņus.

Kā var uzzināt vai urbuma rehabilitācija palīdzēs?
Ir iespēja veikt vienkāršu testu, lai redzētu vai rehabilitācija palīdzēs. Lai to izdarītu, vajadzētu urbumu nelietot ne mazāk par 48 stundām, lai redzētu urbuma statisko līmei, un to salīdzināt ar mērijumiem urbuma pasē, vai urbuma izbūves dienā pēc atskalošanas. Ja šie rādītāji sakrīt, tad iespējams urbuma rehabilitācija palīdzēs.

Pirms uzsākt urbuma rehabilitācijas procesu, nepieciešams, licencētai urbšanas kompānijai pārliecināties par cauruļu kvalitāti, to iespējams izdarīt ar speciāli tam paredzētu video sistēmu, kuru ievieto urbuma cauruļu kolonā. 

Kāds ir ūdens plūsmas samazināšanās iemesls?
Biežākais ūdens pieplūdes samazināšanās iemesls ir apvalkcauruļu perforācijas (mehāniski izveidoti caurumi pa kuriem ieplūst ūdens apvalkcaurulē no ūdens nesošā slāņa) aizsprostojums. Tas izskaidrojams ar to, ka uz cauruļu sieniņām laika gaitā izveidojās garoza un samazinās pieplūdes laukumu. Aizsprostojuma veidošanās iemesls ir ūdens plūsma un ūdens ķīmiskais sastāvs, kas visbiežāk ir piesātināts ar kalcija karbonātu, dzelzs baktērijām, mālu un kombinācijā ar nogulsnēm veido "gļotu", kas nosēžas uz caurules sieniņām.

Kā var atjaunot ūdens plūsmu?
Ir divas standarta metodes, pirmā metode - lietojot ķimikālijas, izšķīdina izveidojušos garozu un ar kompresoru izskalo urbumu. Pielietojot ķimikālijas, jāļauj tām iedarboties līdz 74 h, un pēc tam nepieciešams urbuma atskalošana; otrā metode - ar speciālu birsti, kura piestiprināta urbšanas iekārtai, mazgā urbuma sienas. Pastāv arī modernākas tehnoloģijas, kā tīrīšana ar augstspiediena gaisa strūklu. Skatīt video zemāk.

Mūsu uzņēmums nodrošina šādus pakalpojumus:

• ūdensapgādes sistēmas demontāža;
• urbuma skalošana ar kompresoru DEMAG SC 50 DS1, ar jaudu 5 m³/min. - 7 bar;
• urbuma tīrīšana pielietojot ķīmiskos līdzekļus;

	Biowater piedāvā: Ūdens ieguves urbumu, jeb dziļurbumu izbūve Dziļurbumu skalošana, remonts un apkope Dziļurbumu likvidēšana un tamponāža Ūdens parauga laboratoriskā testēšana Urbuma dokumentācijas sagatavošana

Kur iegūst ūdeni?

Pazemes ūdeņus Latvijā iegūst no ūdens saturošiem iežiem, kas atrodas dažādos zemes horizontos, un tos atdala vai ierobežo ūdens necaurlaidīgs slānis – māls. Caururbjot šos necaurlaidīgos māla slāņus, ūdeni zem tā dēvē par artēzisku ūdeni, jo tas ir saspiests, un atrodas zem spiediena. Urbšanas rezultātā ūdens tiek atbrīvots un tas ar savu spiedienu virzās uz augšu un ieņem noteiktu līmeni no zemes virsmas. Visbiežāk sastopamie ūdens saturošie ieži ir kvartāra smilts, dolomīts un smilšakmens, kas Latvijā atrodas vidēji līdz 200 m dziļumam un dziļāk. Smilšakmens ir labs filtrējošais iezis, un no tā var iegūt ļoti tīru ūdeni, lai gan nereti problēmas rada palielināts dzelzs saturs. Dažādās Latvijas vietās urbumu dziļumi var atšķirties, tas atkarīgs gan no nepieciešamā ūdens daudzuma, gan no plānotā urbuma atrašanās vietas.

Kāda ir ūdens kvalitāte?

Ja urbums ierīkots un ekspluatēts pareizi, tas ir pasargāts no bakterioloģiskā piesārņojuma, bet tajā var būt izšķīdušas dažādas minerālvielas, kuru klātbūtne un koncentrācija atkarīga no iežu slāņa ķīmiskā sastāva, kurā ūdens atrodas. Virszemes un pazemes ūdeni, kurš neapstrādātā veidā vai pēc speciālas sagatavošanas paredzēts patēriņam cilvēku uzturā, uztura pagatavošanai, izmantošanai mājsaimniecībā, tirdzniecībai, kā arī izmantošanai pārtikas ražošanā, tā kvalitātei jāatbilst MK noteikumiem Nr.235 "Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība".  

• Smilts, smilts grants
• Dolomītam
• Kūdra
• Sapropelis
• Ģipsi

• Ģeotermālo urbumu izbūvi;
• Zemes horizontālo kolektoru izbūvi
• Dažāda veida siltumsūkņu uzstādīšanu;
• Saules kolektoru izbūvi
• Siltumapgādes sistēmu izbūvi un projektēšanu;

Populārākais jautājums par zemes siltumsūkņu ierīkošanu ir, cik tas patērē enerģiju?
Reāls piemērs no 200 kv.m. ēkas Vidzemē.
- Ēkas platība 200 kv.m.
- Zemē ierakts 700 m kontūra;
- Siltumsūknis NIBE F1245 12 kW   

* Izmaksas aprēķinātas pēc tarifa 0.0743 Ls/kW

 No informācijas varam secināt, ka 1 kv.m ēkas apsildīšanai tiek tērēts 0.17 Ls.

 Kā izskatās 600 m zem zemes?

• Ūdens ieguves urbuma pases vai avota pases saskaņošana, cena  - 59.73 Ls
• Derīgo izrakteņu krājumu akceptēšana, pamatojoties uz iesniegto ģeoloģiskās izpētes pārskatu vai pārskatu par pazemes ūdeņu izpēti un krājumu aprēķinu, cena - 349.42 Ls
• Derīgo izrakteņu krājumu akceptēšana, pamatojoties uz atkārtoti iesniegto ģeoloģiskās izpētes pārskatu vai pārskatu par pazemes ūdeņu izpēti un krājumu aprēķinu, cena - 386.75 Ls
• Derīgo izrakteņu krājumu akceptēšana uz valsts ģeoloģijas fonda materiālu izpētes pamata, cena - 125.43 Ls

Iesniedzējs: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Projekta Nr. VSS - 1443


Informācija: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40238021

Projekta ietvaros tiek atbalstīts ūdensapgādes sistēmu izbūve un ierīkošana, tai skaitā dziļurbumu izbūve un aprīkošana. Aicinām izmantot iespēju un iegūstot līdzfinansējumu līdz 50% ierīkot dziļurbumu Jūsu saimniecībā.

Lai noskaidrotu dziļurbuma ierīkošanas izmaksas, izmantojiet pakalpojumu KARTE un norādiet Jūsu saimniecības atrašanās vietu.

Projekta iesnieguma veidlapa un metodiskie norādījumi tās aizpildīšanai ir atrodami mājas lapā: www.lad.gov.lv sadaļā ES atbalsts.

Uzsākot sezonu, šogad, pirmo reiz izstādē piedalīsies arī mūsu uzņēmums informējot par jaunumiem, demonstrējot produkciju un tehnoloģijas.

Aicinām mūsu esošos klientus un visus interesentus apmeklēt izstādi un mūsu uzņēmuma stendu D4 Hallē Nr.2.

Uz tikšanos Ķīpsalā.

Galvenais birojs
Jaunā iela 15, Limbaži, Limbažu novads, LV-4001, Latvija

Biroja tālrunis: +371 640 70677
Biroja fakss: +371 640 70077
E-pasts: info@biowater.lv
Vietne: www.biowater.lv
Skype: biowater.sia
 

	Renārs Bērziņš uzņēmuma vadītājs Tel. +371 266 26267 E-pasts: renars@biowater.lv
	Mārcis Dīriķis projektu vadītājs Tel. +371 266 26264 E-pasts: marcis.d@biowater.lv
	Mārcis Pabērzs projektu vadītājs Tel. +371 266 26261 E-pasts: marcis.p@biowater.lv
	Sergejs Junga urbšanas nodaļas vadītājs Tel. +371 266 26269 E-pasts: sergejs@biowater.lv
	Gints Bērziņš ūdensapgādes nodaļas vadītājs Tel. +371 261 99442 E-pasts: gints@biowater.lv
	Uldis Penka ģeoloģijas un mērniecības nodaļas vadītājs Tel. +371 200 16356 E-pasts: uldis@biowater.lv
	Dr. geol. Oļģerts Aleksāns hidroģeologs Tel. +371 277 28056 E-pasts: olgerts@biowater.lv
	Sarma Bērziņa galvenā grāmatvede Tel. +371 293 75787 E-pasts: sarma@biowater.lv

• Bioloģisko attīrīšanas iekārtu izbūve;
• Nosēdaku un septiķu izbūve;
• Infiltrācijas lauka un drenāžas izbūve;
• Lietus notekūdeņu sistēmu izbūve;
• Rakšanas un nivelēšanas pakalpojumi;

[GAL:27]

Galvenais birojs
Jaunā iela 15, Limbaži, Limbažu novads, LV-4001, Latvija

Biroja tālrunis: +371 640 70677
Biroja fakss: +371 640 70077
E-pasts: info@biowater.lv
Vietne: www.biowater.lv
Skype: biowater.sia
 

	Renārs Bērziņš uzņēmuma vadītājs Tel. +371 266 26267 E-pasts: renars@biowater.lv
	Mārcis Dīriķis projektu vadītājs Tel. +371 266 26264 E-pasts: marcis.d@biowater.lv
	Mārcis Pabērzs projektu vadītājs Tel. +371 266 26261 E-pasts: marcis.p@biowater.lv
	Sergejs Junga urbšanas nodaļas vadītājs Tel. +371 266 26269 E-pasts: sergejs@biowater.lv
	Gints Bērziņš ūdensapgādes nodaļas vadītājs Tel. +371 261 99442 E-pasts: gints@biowater.lv
	Uldis Penka ģeoloģijas un mērniecības nodaļas vadītājs Tel. +371 200 16356 E-pasts: uldis@biowater.lv
	Dr. geol. Oļģerts Aleksāns hidroģeologs Tel. +371 277 28056 E-pasts: olgerts@biowater.lv
	Sarma Bērziņa galvenā grāmatvede Tel. +371 293 75787 E-pasts: sarma@biowater.lv

 Among the areas covered by the proposed standard are:

• Well site selection
• Casing and casing installation
• Screens, filter packs, and formation stabilizer
• Grouting
• Plumbness and alignment
• Well development
• Testing for well performance
• Data recording
• Disinfection with chlorine
• Water sampling
• Permanent well and test hole decommissioning.

Among those encouraged to comment are stakeholders in the ground water industry, including contractors, regulators, scientists, engineers, suppliers and manufacturers, as well as consumers, such as private water well owners.

Interested parties should download the draft of the standard (available here), as well as the comment form; comments will be accepted only via this form, and must be received by e-mail, fax or postal mail on or before 5 p.m. ET July 15, 2011. For further information, contact Jonathan Jenkins at jjenkins@ngwa.org or 800 551.7379.

* Tabula Nr.1 - Ūdens cietība atkarībā no kalcija karbonāta koncentrācijas

Gruntsūdeņi bez ūdenī šķīstošiem dzelzs sāļiem satur arī šķīstošos kalcija un magnija sāļus, kas galvenokārt nosaka ūdens cietību. Ūdens cietība netiek reglamentēta ar likumu vai MK noteikumiem, bet ir ieteikumi iedzīvotājiem lietot ūdeni ar cietību ne lielāku kā 7 mgekv./l. No 2. tabulas datiem redzams, kad ieteicamais kalcija karbonāta daudzums ūdenī būtu vēlams robežās no 120 – 280 mg/l CaCO3 . Kalcija jonu maksimāli pieļaujamā koncentrācija ūdenī nav uzdota, bet zinot, kad ieteicamais kalcija karbonāta daudzums ūdenī nedrīkst pārsniegt 320 mg/l, tad pārrēķinot atbilst, kad maksimāli pieļaujamais kalcija saturs dzeramajā ūdenī būtu 128 mg/l. No mūsu izveidotās robežkoncentrācijas (120 – 280 mg/l CaCO3) , vēlamā kalcija jonu koncentrācija būtu: ( 48 – 112 mg/l).

* Tabula Nr.2 - Ūdens cietības atkarībā no kalcija karbonāta un kalcija koncentrācijas

Paaugstināta ūdens cietība var ietekmēt ūdens garšu. Tāpat ūdens ar paaugstinātu cietību var radīt nosēdumus ūdensapgādes caurulēs un bojāt sadzīvē lietojamo ierīču sildelementus. Sildot šādu ūdeni, uz katlu sienām veidojas katlakmens. Lietojot šādu ūdeni veļas mazgāšanai, nepieciešams lielāks daudzums mazgāšanas līdzekļu. Ūdens ar paaugstinātu cietību rada nosēdumus un aplikumus ūdensapgādes sistēmās, caurulēs un bojā sadzīvē lietojamās ierīces. Sildot šādu ūdeni veidojas kaļķakmens, kas var kļūt par iemeslu santehnikas, apkures tehnikas, sildelementu, veļas un trauku mazgājamo mašīnu bojājumiem.

Projekts: Zemes siltumsūkņa ar 12 vertikālo grunts zonžu uzstādīšana speciālā pirmsskolas izglītības iestādē "Mežaparks" Stokholmas ielā 3a, Rīgā.
Projekta uzsākšana: 2011.gada 17.oktobrī
Informācija par projektu: Objektā paredzēts izbūvēt 12 urbumus - 80 metru dziļumā. Kopējais zondes garums 960 m. 

[GAL:36]

No 6. līdz 9. oktobrim, Rīgā, Izstāžu kompleksā "RĀMAVA" norisināsies starptautiskā lauksaimniecības, mežizstrādes, lauksaimniecības un zivsaimniecības produkcijas pārstrādes, vides veidošanas un labiekārtošanas izstādēs "LAUKSAIMNIECĪBAS TEHNIKA 2011", "LAUKU SĒTA 2011" un "ŠĶIRNES TRUSIS 2011".

Izstādes organizē SIA A.M.L. sadarbībā ar SIA Hipolīzings. 2010 gadā izstādē piedalījās vairāk par 200 dalībniekiem un to apmeklēja ap 9000 apmeklētāju.

[GAL:35]

Šogad, pirmo reiz izstādē piedalīsies arī mūsu uzņēmums informējot par jaunumiem, demonstrējot produkciju un tehnoloģijas.

Aicinām mūsu esošos klientus un visus interesentus apmeklēt izstādi un mūsu uzņēmuma stendu.

Uz tikšanos Rāmavā...

Izstādes darba laiks: no 10:00 līdz 17:00

Š.g. 21. jūnijā Latvijas Lauku attīstības programmas 2007.-2013. gadam (LAP) Uzraudzības komitejas sēdē Lauku atbalsta dienests (LAD) ziņoja, ka, neveicot projektu rindošanu, tiks apstiprināti visi atbilstīgie projekti, kas iesniegti projektu pieņemšanas 9. kārtā Austrumlatgales, Dienvidlatgales, Ziemeļaustrumu, Ziemeļvidzemes un Viduslatvijas reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs (RLP), kā arī LAD apstiprinās visus atbilstošos projektus, kas iesniegti projektu pieņemšanas 9. kārtā LAD Lielrīgas, Zemgales, Dienvidkurzemes un Ziemeļkurzemes RLP pasākumā pieejamā finansējuma (ietverot virssaistības) ietvaros. Nākamā projektu pieņemšanas kārta esošajiem un topošajiem lauksaimniekiem provizoriski tiks izsludināta š.g. rudenī. Savukārt nākamo kārtu ar pieejamo finansējumu 5 miljoni latu kooperatīviem izsludinās no š.g. 1. līdz 31. augustam. Lasīt vairāk: http://www.rpr.gov.lv/esfondi/index.php?id=41&lid=1661

Š.g. 27.jūlijā stājās spēkā 2011.gada 19.jūlija Ministru kabineta noteikumi Nr.570 „Grozījumi Ministru Kabineta 2011.gada 4.janvāra noteikumos Nr.11 „Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa „Atjaunojamo energoresursu izmantošana mājsaimniecību sektorā" nolikums”. MK noteikumi Nr.570 un MK noteikumu Nr.11 konsolidētā versija.

MK noteikumi Nr.11 nosaka Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (turpmāk – KPFI) finansēto projektu atklāta konkursa "Atjaunojamo energo­resursu izmantošana mājsaimniecību sektorā" (turpmāk – konkurss) nolikumu, tai skaitā vērtēšanas kritērijus, projektu pieteikšanas, izskatīšanas, apstip­rināšanas un finansējuma piešķiršanas kārtību, kā arī projektu īstenošanas, pārskatu iesniegšanas un pārbaudes kārtību.

Konkursa mērķis ir oglekļa dioksīda emisiju samazināšana māj­saimniecību sektorā, atbalstot mikroģenerācijas siltumenerģijas vai elektro­enerģijas ražošanas tehnoloģisko iekārtu iegādi un uzstā­dīšanu dzīvojamai mājai, lai nodrošinātu siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem un siltuma vai elektroenerģijas piegādi tikai mājsaimniecības vajadzībām.

Konkursa otrās kārtas pieejamais KPFI finansējums ir 6 975 559,16 lati.
Konkursa ietvaros vienam projektam pieejamais finanšu instrumenta finansējums ir 7 000 latu.
Konkursa ietvaros maksimāli pieļaujamā finanšu instrumenta atbalsta intensitāte nepārsniedz 50% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

Projektu iesniedzējs ir:

• dzīvojamās mājas īpašnieks – fiziska persona,  uz kura vārda ir reģistrēta dzīvojamā māja;
• vairāku dzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku izveidota biedrība, kas neveic saimniecisko darbību un rīkojas vairāku dzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku – fizisku personu – vārdā, kuru attiecīgais nekustamais īpašums atrodas atsevišķu divu vai vairāku dzīvokļu mājā.

Projektus šajā konkursā varēs iesniegt par:

• ēku, kas klasificējas kā dzīvojamā māja;
• ekspluatācijā nodotu dzīvojamo māju vai jaunbūvi;
• visu dzīvojamo māju, nevis dzīvojamās mājas daļu vai atsevišķu dzīvokli;
• nekustamo īpašumu, kura īpašnieks ir ierakstīts zemesgrāmatā.

Konkursa ietvaros tiek atbalstīti projekti, kuros tiks iegādātas un uzstādītas šādas iekārtas:

•  šķeldas vai salmu biomasas katli, biomasas granulu vai malkas katli un biomasas kamīni ar kopējo uzstādīto jaudu līdz 50 kW (ieskaitot);
•  saules kolektoru sistēmas ar kopējo uzstādīto jaudu līdz 25 kW (ieskaitot);
•  siltumsūkņi ar kopējo uzstādīto jaudu līdz 50 kW (ieskaitot);
•  vēja ģeneratori ar kopējo uzstādīto jaudu līdz 10 kW (ieskaitot);
•  saules baterijas ar kopējo uzstādīto jaudu līdz 10 kW (ieskaitot);
•  vairākas augstāk minētās iekārtas, ņemot vērā konkrētas iekārtas kopējās uzstādītās jaudas ierobežojumus.

Projekta iesniegumus no 2011.gada 6.septembra līdz 2011. gada 1.novembrim (ieskaitot) jānosūta pa pastu: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, Peldu ielā 25, Rīgā, LV-1494, vai noformētu elektroniskā dokumenta veidā sūtot uz elektroniskā pasta adresi: microgen_kpfi@varam.gov.lv

Jautājumus par projekta iesnieguma sagatavošanu un iesniegšanu var sūtīt pa pastu: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, Peldu ielā 25, Rīgā, LV-1494, vai elektroniski uz elektroniskā pasta adresi microgen_kpfi@varam.gov.lv